Akti. Fakti. Artefakti. 2026. Muzejs sadarbībā: profesionālā prakse un kopradīts mantojums.
Rosinot muzejus skatīt kā attiecību, ētiskā līdzatbildībā balstītu zināšanu transformācijas un kopīgas nozīmes veidošanas telpu, aicinām pieteikt referātus, kas vērš uzmanību uz dažādām muzeju sadarbības un iesaistes formām.
Muzeju loma nav tikai zināšanu un krājuma pārvaldība. Atslēga uz muzeja autoritāti nav tikai institucionālā ekspertīzē, bet gan gudri īstenotā stratēģijā veidot atvērtu vidi demokrātiskai līdzdalībai, sadarbībai un kopradei, uzsverot savienotās profesionālitātes fenomenu (Leontine Meier van Mensch, connective professionality).
Pievēršoties muzeja lomai šodienas un nākotnes sabiedrībā, turpināsim iepriekšējā konferencē aizsākto sarunu par to, kā mainās muzeju profesionalitāte pasaulē, kurā aizvien dominējošāk ienāk digitālie rīki, valda informācijas pārbagātība, pieaug sabiedrības polarizācija un uzticēšanās trauslums. Tāpēc konferencē muzeju skatīsim aktuālajā pilsonisku, tehnoloģisku un profesionālu attiecību veidošanās kontekstā, kur varam pārvērtēt ierastus pieņēmumus, kopīgi domāt par atbildību pret mantojumu un meklēt, kā muzejam palikt nozīmīgam sabiedrībā, kur mainās gan informācijas lietošanas, gan līdzdalības paradumi.
Aicinām piedalīties ar referātiem muzeoloģijas un kultūras mantojuma ekspertus un praktiķus; literatūras, mūzikas, humanitāro un sociālo zinātņu, kā arī atmiņu institūciju pārstāvjus un pētniekus no Latvijas un ārvalstīm.
Konferences tēmas tiks iedalītas sesijās. Ziņojumu ilgums 15 minūtes. Iespējams tēmu pieteikt plakātu sesijai ar 5 minūšu prezentāciju.
Referātu tēmas:
Muzejs kā sadarbībā balstīta profesionāla vide, kur krājuma veidošana, pētniecība un interpretācija notiek dialogā ar indivīdiem un kopienām, kuru pieredzes, zināšanas un attiecības ar materiālo mantojumu ietekmē muzeja satura veidošanu. Krājums un tā interpretācija kā mērķtiecīgi koptu attiecību rezultāts. Sesijas tēmai atbilstošie referāti pievērsīsies jautājumiem par līdzdalību, dalītu atbildību, profesionālajām izvēlēm un ētiku krājuma darbā, un kā tas ietekmē muzeja uztveri sabiedrībā.
Sagaidām iekļaut ziņojumus, kas balstīti gan teorētiskā analīzē, gan profesionālajā praksē. Aicinām pieteikt referātus, kas reflektē par līdzdalīgas mantojuma komplektēšanas jautājumiem, sadarbību ar mantojuma kopienām, muzejisku priekšmetu dāvinātājiem, kā arī kopienu iesaisti pētniecības, dokumentēšanas, interpretācijas un komunikācijas procesos.
Īpaši gaidīti būs piemēri, kas izgaismo ilgtermiņa sadarbības, profesionālas un ētiskas dilemmas, kā arī tēmas par vēsturiski aprobētu krājuma veidošanas praksēm, kuras aktuālajā līdzdalības un sadarbības kontekstā iegūst jaunu nozīmi, ir vai nav transformējamas jaunos, ilgtspējīgos profesionālos formātos.
Digitālā vide kā telpa, kur muzeju krājumi, zināšanas un interpretācijas kļūst pieejamas, lietojamas un kopīgi veidojamas sadarbībā ar sabiedrību. Digitālā vide ne tikai kā tehnoloģisks rīks, bet kā muzeja profesionālās darbības, komunikācijas un sadarbības paplašinājums, kas veido jaunas attiecības starp muzejiem, kopienām un individuāliem lietotājiem.
Aktualizēsim jautājumu par digitālajām platformām kā līdzdalības un līdzradīšanas vidi, par piekļuvi un noturīgu sadarbību, kā arī par digitālās un fiziskās pieredzes attiecībām. Kā digitālie resursi papildina un paplašina muzejisko pieredzi? Kā nodrošināt kvalitatīvu, ilgtspējīgu un ētisku piekļuvi digitāla mantojuma saturam?
Aicinām muzeologus un pētniekus analizēt digitālās vides lomu muzeju darbā un sabiedrībā, bet praktiķus dalīties pieredzē par digitālo kolekciju veidošanu, īstenotiem līdzdalības projektiem, lietotāju iesaisti un sadarbības formātiem. Īpaši gaidīti tiks piemēri, kas atklāj gan inovatīvas pieejas, gan profesionālos un ētiskos izaicinājumus digitālā satura pieejamībā, interpretācijā un ilgtspējā.
Mantojums kā resurss muzeju krājumu, stāstu un interpretāciju izmantošanai sabiedrības atmiņas un identitātes veidošanā. Aktualizēsim jautājumus, kā mantojums palīdz veidot un saprast identitāti individuālā, kopienu un sabiedrības līmenī:
Kā literatūra, mūzika un citas radošās prakses uztur kultūras atmiņu un palīdz veidoties tautas, kopienu un individuālajai identitātei, kā mantojumā balstīta personiskā vai kopienas pieredze paver iespēju sadarbībai plašākā, starpkultūru kontekstā? Kā muzeju darbs ar tekstuāliem, muzikāliem un personību mantojuma materiāliem veicina piederības izjūtu? Kā muzeji var veidot daudzbalsīgus naratīvus par pagātni? Kā līdzās institucionālajām interpretācijām muzejos nonāk dzimtu arhīvu materiāli un mantojuma turētāju vēstījums?
Aicinām muzeologus un pētniekus analizēt identitātes un kopīgās atmiņas veidošanos muzeju darbā un sabiedrībā, bet praktiķus dalīties pieredzē par darbu ar literatūras, mūzikas, personību un kopienu kolekcijām, interpretācijas praksēm un dialoga veidošanu, pieejām un izaicinājumiem identitātes un atmiņas interpretācijā muzejos.
Muzeju profesionalitāte mūsdienu kultūras ekosistēmā, kur profesionālā ētika, atbildība un lēmumu pieņemšana saistās ar sadarbību ar citām institūcijām, kopienām un radošajiem sektoriem. Profesionalitāte sadarbības attiecībās tiek skatīta kā atbildīga rīcība, pārdomāti lēmumi un spēja veidot ilgtspējīgas saiknes.
Aktualizēsim tēmas par profesionālo atbildību sadarbībā ar partneriem, par uzticēšanās veidošanu starp muzeju un līdzradītājiem, par lomām un atbildību kopīgos projektos, kā arī par mantojuma interpretāciju kā dialogu, nevis vienvirziena vai autoritatīvu praksi. Kā muzeji īsteno savu misiju un profesionālo ētiku sadarbībā ar dažādiem partneriem? Kā veidojas noturīgas un ilgtspējīgas partnerības?
Aicinām muzeologus un pētniekus analizēt profesionalitātes un atbildības jautājumus muzeju darbā, bet praktiķus – muzeju vadītājus, kuratorus, krājuma glabātājus, restauratorus un projektu vadītājus – dalīties pieredzē par sadarbības projektiem, partnerību veidošanu un mantojuma interpretācijas praksi. Īpaši gaidīti tiks piemēri, kas atklāj profesionālos izaicinājumus, starpinstitucionālas sadarbības pieredzi un ilgtspējīgu partnerību veidošanos.
Plakāts:
Iespējams pieteikt plakātu, kas atbilst kādai no izvirzītajām konferences tēmām.
Plakātā var iekļaut vizuālus piemērus, galvenos stāstus un radošās pieejas. A2 formāts, 5 minūšu prezentācija.
Konferences organizatori var novirzīt pieteiktu referātu uz plakātu sesiju.
Pieteikšanās un praktiskā informācija
- Konference norisināsies 2026. gada 26.–27. novembrī klātienē Rīgā. Konferences programma tiks publiskota pēc referātu apstiprināšanas.
- Konferencei piesakāmi individuāli vai kolektīvi ziņojumi. Pieteikumā jānorāda referenta vārds, priekšlasījuma tēma, satura izklāsts (līdz 1500 zīmēm), pārstāvētā institūcija vai mācību iestāde un e-pasta adrese.
- Priekšlasījumu valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināta sinhronā tulkošana).
- Konferences pilna dalības maksa: 70,00 EUR.
- Dalības maksa nodrošina pilnu konferences programmu, kafijas pauzes, pusdienas, ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” apskati un referāta publicēšanu Rakstu krājumā.
- Pieteikumi iesniedzami līdz 2026. gada 31. augustam elektroniski šeit.
- Paziņojumi par priekšlasījuma iekļaušanu konferences programmā tiks nosūtīti līdz 2026. gada 21. septembrim.
- Konferences sadarbības partneri: Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, Latvijas Muzeju biedrība, ICOM Latvija.